Izvēloties precīzāku akas rakšanas vietu, noderīgi uzklausīt hidroģeologa padomu, kas sniegs ziņas, kur un cik daudz ūdens ir katrā no zemes slāņiem. Šī informācija tiek atspoguļota īpašās kartēs, ģeoloģiskajās analīzēs un datos par ūdens dziļumu, ražīgumu, ķīmisko sastāvu u.c. Vēl kāds būtisks aspekts ir apstākļi apkārtnē — blīvi apdzīvotās vietās, vasarnīcu rajonos un mazdārziņos, kur centralizēta kanalizācija nav ierīkota, daudz problēmu sagādā ūdens bakterioloģiskais piesārņojums.
Ļoti lielu ietekmi var atstāt arī lauksaimniecības vai rūpniecības objektu tuvums. Pēc normatīviem dzeramā ūdens urbums nedrīkst atrasties tuvāk par 15 metriem no kanalizācijas. Tāpēc vēlams izveidot sanitārās zonas, kuru lielums atkarīgs no akas dziļuma: jo urbums dziļāks, jo aizliegtā josla ir mazāka.
Ņemot vērā šos faktorus, ieteicama ūdens ķīmiskā sastāva analīze, ko var veikt pēc akas izurbšanas, paņemot ūdens paraugus analīzēm. Latvijas pazemes ūdeņiem raksturīga augsta dzelzs koncentrācija, kas nereti pārsniedz pieļaujamo normu, kā arī paaugstināts sāļu, sulfātu un vietām hlorīda un organisko vielu saturs. Pirms urbšanas jādara viss iespējamais, lai izvēlētos optimālu urbuma vietu.
Hidroģeologs sniedz precīzu informāciju par ūdens daudzumu un kvalitāti dažādos zemes slāņos, kas palīdz izvēlēties optimālu urbuma vietu.
Sanitārā zona ir aizliegtā teritorija ap urbumu, kas pasargā dzeramo ūdeni no piesārņojuma. Tās platums ir atkarīgs no akas dziļuma un apkārtējās vides apstākļiem.
Analīze palīdz noteikt ūdens sastāvu, ieskaitot dzelzi, sāļus, sulfātus un organiskās vielas, lai izvēlētos piemērotāko urbuma vietu un nodrošinātu ūdens kvalitāti ekspluatācijā.
"Ūdensapgāde" – 20 gadu pieredze ūdens spices un dziļurbumu ierīkošanā visā Latvijas teritorijā cauru gadu.
**Saistītais saturs par ūdens avotiem un kvalitāti:**
© 2012 - 2025 udensapgade.lv