Nedaudz vairāk kā 70% Zemes virsmas aizņem ūdeņi – upes, ezeri, jūras un okeāni. Arī virszemes ūdenskrātuvju ūdeni iespējams izmantot sadzīvē un pat pārtikā, ja tas tiek pienācīgi attīrīts no piemaisījumiem un dezinficēts. Tomēr šis process prasa salīdzinoši augstas papildu izmaksas.
Salīdzinot ar pazemes ūdeņiem, virszemes avoti ir vieglāk pieejami un novērtējami, jo to sastāvā nav minerālvielu no grunts. Tajā pašā laikā šajos ūdeņos bieži ir augsts mikroorganismu un ķīmisko vielu piemaisījumu līmenis, kas var negatīvi ietekmēt cilvēku veselību.
Virszemes ūdensapgādes avotus var izmantot saimniecības vai dažkārt arī rūpniecības vajadzībām. Piemēram, ūdens no upes, ezera vai dīķa var būt piemērots dārza laistīšanai, savukārt jūras ūdeni iespējams izmantot noteiktos ražošanas procesos, tostarp pēc atsāļošanas – pat dzeramā ūdens apgādei.
Visbiežāk tiek izmantots upju ūdens. Latvija ir bagāta ar upēm – mūsu valstī ir vairāk nekā 12 000 dažāda lieluma upju, strautu, grāvju un urgu, kuru kopējais garums sasniedz 37 500 kilometru (kopā ar grāvjiem – vairāk nekā 100 000 kilometru). No tām 777 upes ir garākas par 10 kilometriem.
Upes ir mainīgas un daudzveidīgas. To ūdens kvalitāte atkarīga no straujuma – jo ātrāka ir upe, jo mazāk minerālvielu tās ūdenī. Ūdens upēs ieplūst gan no pazemes, gan arī no lietus un sniega kušanas. Latvijai raksturīgi, ka pavasarī upēs mēdz būt pali, bet vasarās ūdens daudzums tajās samazinās.
Ņemot vērā virszemes ūdeņu mainīgo kvalitāti un attīrīšanas nepieciešamību, daudzi izvēlas alternatīvas ūdens ieguves metodes. Viena no efektīvākajām iespējām ir spices ierīkošana, kas nodrošina ūdeni no smilts slāņiem.
Ieguvums no spices ierīkošanas Rīgā un Rīgas rajonā
"Ūdensapgāde"- 20 gadu pieredze dziļurbumu un ūdens spices ierīkošanā. Dziļurbumus jeb artēziskās akas urbjam visā Latvijas teritorijā cauru gadu.
© 2012 - 2025 udensapgade.lv