Lietusūdeņu kanalizācija – risinājumi sausai un drošai teritorijai
Lietusūdeņu kanalizācija ir būtiska ēkas un teritorijas infrastruktūras daļa, kas palīdz savākt un novadīt nokrišņu ūdeni no jumtiem, celiņiem, iebrauktuvēm un autostāvvietām. Pareizi izplānota sistēma samazina applūšanas risku, pasargā pamatus un bruģējumu, kā arī novērš pārmērīgu mitrumu pagrabtelpās un pie ēkas cokola.
Ja plānojat teritoriju kopumā, būtiski ir ne tikai novadīt ūdeni, bet arī izvēlēties atbilstošus materiālus tā piegādei. Šeit noderēs informācija par to, kādi ir ūdensapgādes cauruļu veidi, kā arī būtu jāzina prognozējamais diennakts ūdens patēriņš precīzai sistēmas projektēšanai.
Kāpēc nepieciešama lietusūdeņu kanalizācija?
Bez atbilstošas lietusūdens novadīšanas sistēmas var tikt bojāti ēkas pamati, applūst pagrabtelpas, veidoties peļķes un izskalojumi, kā arī tikt bojāts zāliens, bruģis un piebraucamie ceļi. Intensīvu nokrišņu laikā ūdens uzkrājas ļoti ātri, un pat neliels reljefa kritums var novirzīt ūdeni uz mājas pamatiem vai saimniecības ēkām.
Kur rodas lietusūdens un kā tas uzkrājas?
Lietusūdens veidojas no atmosfēras nokrišņiem, kas nokrīt uz jumtiem, terasēm, celiņiem, autostāvvietām un citiem cietajiem segumiem. Šajos laukumos ūdens parasti neiesūcas gruntī un ātri veido virszemes noteci. Bieži lietusūdens sistēmā nonāk arī ūdens no drenāžas vai vietām, kur reljefs “stumj” ūdeni uz vienu punktu.
Efektīva lietusūdens savākšana
Praktiskākais pirmais solis ir savākt lietusūdeni no jumta un virsmas laukumiem, izmantojot notekas, teknes, restes un cauruļvadus. No jumta ūdeni parasti savāc notekcaurules, savukārt pagalmos un iebrauktuvēs izmanto lineārās notekas ar restēm. Tālāk ūdeni novada: uz centralizēto lietusūdens tīklu, lokālu attīrīšanu vai infiltrāciju gruntī (ja grunts to atļauj).
Lietusūdens novadīšana gruntī (infiltrācija)
Viena no ekoloģiskākajām metodēm ir lietusūdens infiltrācija gruntī. Ja grunts ir piemērota (piemēram, smilts vai smilšmāls), ūdeni var iesūcināt infiltrācijas laukumos, šahtās vai infiltrācijas akās. Šādi ūdens atgriežas dabīgajā apritē un samazina slodzi uz kopējo kanalizācijas sistēmu. Privātmājās tas bieži ir ļoti labs risinājums, jo mazina peļķes un applūšanas risku pēc stiprām lietusgāzēm.
Kādus piesārņotājus satur lietusūdens?
Lietusūdens nav pilnībā tīrs. Tas var saturēt smiltis, putekļus, augu atliekas, kā arī eļļas un naftas produktus no autostāvvietām. Tāpēc pirms lietusūdens novadīšanas dabas vidē ieteicams to attīrīt, ņemot vērā, cik svarīga ir kopējā ūdens un apkārtējās vides kvalitāte.
Attīrīšanas risinājumi: smilšu uztvērēji, nogulsnētāji, eļļas atdalītāji
Pirms lietusūdens novadīšanas dabā ieteicams uzstādīt nogulsnētājus, smilšu uztvērējus vai eļļas atdalītājus. Tie palīdz noņemt smiltis un nogulsnes, kā arī samazina naftas produktu nonākšanu vidē (īpaši aktuāli autostāvvietām un piebrauktuvēm). Valsts mērogā pat notiek Covid-19 monitorings notekūdeņos, kas apliecina, cik daudz informācijas sniedz pareiza ūdens novadīšanas kontrole.
“Ūdensapgāde” – 20 gadu pieredze dziļurbumu un ūdens spices ierīkošanā. Dziļurbumus jeb artēziskās akas urbjam visā Latvijas teritorijā cauru gadu.
Saistītais saturs par ūdens novadīšanu un cauruļu sistēmām
- Inženiertehniskie risinājumi: Atklātās ūdenskrātuves kolektors.
- Alternatīva (sadzīves kanalizācija): Lasiet, kāda kanalizācija ir piemērotākā Jūsu mājai.
- Ūdens resursu plānošana: Sadzīves ūdensapgāde un tās integrācija.