Spices jeb iesisto cauruļveidu akas parasti veido Rīgā, Pierīgā, Saulkrastu apkaimē, Jūrmalā, kur vairāk smilts grunts. Citur tas var neizdoties, it īpaši, ja apakšā ir dolomīts un oļi, tad jārok parastā grodu aka vai jāveido dziļurbums.
Dziļurbums no spices atšķiras ar to, ka spice uztver virsējos lietusūdeņus, gruntsūdeņus līdz 6 metru dziļumam. Zemē iedzen cinkotu tērauda cauruli, kuras apakšējā daļā ir apmēram metru garš filtrs, caur kuru ūdens tiek iesūknēts caurulē un pacelts virs zemes. Ja ir sausa vasara, tad spicē var pazust ūdens. Savukārt dziļurbums – tas ir pazemes ūdens, kas nav saistīts ar virsējiem lietusūdeņiem.
Izveidojot dziļurbumu, iespējams piekļūt neierobežoti lieliem ūdens krājumiem. Tāpēc nebūs jāuztraucas par to, ka sausākās vasarās tas var izsīkt.

Dziļurbuma priekšrocības: ūdens ir tīrāks, un ir pietiekami liels spiediens, lai varētu funkcionēt visas mājsaimniecībā izmantojamās ierīces, kurām vajadzīgs ūdens, kaut vai veļas mašīnai.
Mīnuss – augstākas ierīkošanas izmaksas. Savukārt, grodu aka un spice ir praktiski viens un tas pats, atšķiras tikai ar izmēriem. Spicei optimālais diametrs ir 4,8 cm, akai – 90 cm, bet ūdens abās būs gandrīz vienāds. Tad kāpēc rakt aku un vēl maksāt par grodiem?!
Jebkurā Latvijas reģionā (ar dažiem izņēmumiem), parasti piedāvā vairākus ūdens ņemšanas variantus. Piemēram, ja nepieciešams ūdens Mārupē... Viens veids ir spice – tur ūdens būs dzeltens, iespējams klāt sērūdeņradis, dzeršanai nebūs piemērots. Kaut gan pēc pieredzes var sacīt, ka dažreiz ūdens no spices ir bijis caurspīdīgs un analīzes visai normālas. Otrs variants: paņemt ūdeni no dolomīta nesējslāņa, aptuvenais dziļums 30–45 metri. Ūdens kvalitāte arī nebūs augsta, taču nenoliedzami krietni labāka nekā no spices. Un trešais variants ir ņemt ūdeni no smilšakmens nesējslāņiem, kur ir tīrākais ūdens, aptuveni 115–120 metru dziļumā. Lai šādu urbumu izveidotu, vajadzīga aptuveni nedēļa, pusotras, jo jāpielieto īpaša tehnoloģija – jāveic cauruļu galu sadurvietu apstrāde un cementācija.
Proti, lai sliktākas kvalitātes ūdeņi, kas atrodas spices dziļumā, un dolomīta nesējslāņa ūdeņi nekā nesaskartos ar smilšakmeņa slāņa ūdeņiem. Bet, ja caurules nesacementē, tad atšķirības vairs nav nekādas – vai dziļurbums veikts 40 metru vai 120 metru dziļumā: ūdeņi sajauksies un kvalitāte jebkurā gadījumā nebūs augsta.
Vairums izmanto dziļurbumus līdz 40 metriem, bet pēdējo gadu pieredze rāda, ka cilvēki jau sāk tiekties uz nopietnāku urbumu. Tādu veic vienreiz un aizmirst par ūdens daudzuma un kvalitātes problēmām. Pat dzelzs ūdens sastāvs ūdenim 120 metru dziļumā gandrīz atbilst normai. Zināmi gadījumi, kad kaimiņi kopīgi veic vienu šādu urbumu un abiem pietiek ūdens. Praktiski tas spēj dot no 1,5 līdz 2,5 litriem ūdens sekundē. Jūrmalā mazliet mazāk – tur jauda varētu būt 0,5–0,8 litru ūdens sekundē. Tur reti no viena urbuma pietiek divām mājām. Runājot par caurulēm, dārdzības un izturības ziņā par zelta vidusceļu var uzskatīt plastmasa caurules. Galvenais, ka tās nerūsē, neaizaug, nepieaudzē no iekšpuses sūkņus. Plastmasas cauruļu mūžilgums ir 70–90 gadu. Nerūsējošā tērauda caurules izmaksās teju divas reizes dārgāk, bet tās būs praktiski mūžīgas. Padomju laikos izmantoja tikai melnā metāla caurules, kas ir vislētākās, to kalpošanas laiks pēc vecajiem standartiem bija 25 gadi. Spices maiņa ir lētāka, nekā iedzīt jaunu, bet jāskatās, cik ilgi caurules stāvējušas zemē, kāda metrāža. Grodu akas neiesaka rakt, jo ikdienā bieži sastopamies ar nelietderīgi iztērētu naudu.

Veicot dziļurbumu, ūdens tiek garantēts!
Lai firma drīkstētu strādāt, nepieciešama licence, un, lai to iegūtu, jāalgo hidroģeologs. Protams, ir pieejamas ģeoloģiskās kartes, bet realitāte var būt citāda. Tāpēc no cilvēka tiek ievākta detalizēta informācija, kur precīzi viņš vēlas dziļurbumu, un tad šos datus pārskata ģeologs, lai precizētu, kādi ieži konkrētajā gadījumā būs jācaururbj.
Gandrīz visu Latviju aptver samērā blīvs dziļurbumu tīkls, un par tiem arhīvos atrodamas precīzas ziņas. Tāpēc, gatavojot projektu jaunai akai, urbšanas firma sameklē ziņas par tuvākajiem urbumiem visapkārt ieraudzītajai vietai un pēc šiem datiem nosaka nepieciešamo urbuma dziļumu. Ģeologs var aprēķināt aptuveno ūdens daudzumu un kvalitāti. Par to cilvēks tiek informēts vēl pirms darba sākšanas.
Ar laiku dziļurbums var aizsērēt, ar laiku varētu būt mazāks ūdens pieplūdums, ūdens kvalitātes maiņa. Respektīvi, desmit, piecpadsmit vai 25 gados dziļurbums vienreiz jātīra.
Tas notiek ar kompresoru, lai viss, kas laika gaitā akā sakrājies, ar lielu spiedienu tiktu izspiests laukā, un tad dziļurbums ir tikpat kā jauns. Ir firmas, kas piedāvā pakalpojumus no A līdz Z, – arī mēs. Proti, veicam dziļurbumu, varam pievadīt ūdeni mājai.
Protams, cilvēks arī pats var aprīkot dziļurbumu, tad mēs pēc urbuma veikšanas, kad zināmi visi parametri, nosakām metrāžu, cik dziļi sūknis urbumā jāielaiž, lai nepazustu ūdens līmenis. Tad sūknis neizsūks aku tukšu un nebūs nepatīkami pārsteigumi. Nevar ieiet veikalā un pirkt jebkuru sūkni, kuram ir atlaide! Ūdens apgāde ir nopietna lieta, kur viss jādara pēc precīzi: tiklīdz pieļauj vienu kļūdu, tā var radīt lielas problēmas. Piemēram, spices ūdenssūkņa jaudai jābūt mazākai par spices jaudu – iegūstamo ūdens daudzumu vienas stundas laikā. Citādi tiks iztukšots spices filtrs un tajā savilktas smiltis. Turklāt sausā akā, strādājot tukšgaitā, motors var izdegt.

"Ūdensapgāde"- 20 gadu pieredze ūdens spices un dziļurbumu ierīkošanā. Dziļurbumus jeb artēziskās akas urbjam visā Latvijas teritorijā cauru gadu.

Tālrunis: +371 27555009

E-pasts: udensapgades@gmail.com