Izvēloties precīzāku akas rakšanas vietu, noderīgi uzklausīt hidroģeologa padomu, kas sniegs ziņas, kur un cik daudz ūdens ir katrā no zemes slāņiem. Par to tiek klāstīts gan īpašās kartēs, gan ģeoloģiskajās analīzēs, datos par tā dziļumu, ražīgumu, ūdens ķīmisko sastāvu utt. Vēl kāds aspekts ir ne mazāk svarīgs, to spēj ietekmēt dažādi apstākļi. Piemēram, blīvi apdzīvotās vietās — vasarnīcu rajonos un mazdārziņos, kur centralizētas kanalizācijas un ūdens novadīšanas sistēmas vietā tiek ierīkotas vien sausās atejas, daudz problēmu sagādā ūdens bakterioloģiskais jeb sadzīves piesārņojums, kas ir ļoti būtiski.
Ļoti lielu un postošu ietekmi var atstāt arī lauksaimniecības vai rūpniecības objektu tuvums. Šajā gadījumā pēc urbšanas normatīviem ir skaidrs, ka dzeramā ūdens urbums (aka) nedrīkst atrasties tuvāk par 15 metriem no kanalizācijas. Tāpēc vēlams izveidot sanitārās zonas, kuru lielums atkarīgs no akas dziļuma: jo urbums dziļāks, jo aizliegtā josla ir mazāka.
Šo visu iemeslu dēļ ieteicama ūdens ķīmiskā sastāva analīze, ko var veikt tikai pēc akas izurbšanas, paņemot ūdens paraugus analīžu veikšanai. Latvijas pazemes ūdeņiem raksturīga augsta dzelzs koncentrācija, tas nereti pārsniedz pieļaujamo normu, sāļu un sulfātu koncentrācija, vietām ir paaugstināts hlorīds un organisko vielu saturs. Tāpēc pirms urbšanas darbu sākšanas jādara viss iespējamais, lai izraudzītos optimālu urbuma vietu.
"Ūdensapgāde"- 20 gadu pieredze ūdens spices un dziļurbumu ierīkošanā. Dziļurbumus jeb artēziskās akas urbjam visā Latvijas teritorijā cauru gadu.
© 2012 - 2024 udensapgade.lv