Informācija - Urbšana dažādos ģeoloģiskos apstākļos.

Ūdens ieguves urbumus veido dažādos ģeoloģiskos apstākļos. Iežu īpašības ir ļoti dažādas, tāpēc nav iespējams sniegt konkrētus norādījumus par urbšanas režīmu katram atsevišķam iezim. Visvairāk izveido samērā seklus (60–100 m dziļus) urbumus, kuru garengriezumos sastopami slāņaini ieži – smilts, plūstošā smilts, māls, smilšmāls u.c.

Ūdensnesējhorizonti un urbumu konstrukcija

Ūdensnesējhorizontu šādiem urbumiem parasti veido smilts, kas atrodas virs māla slāņa. Urbumiem parasti ir viencaurules kolonas konstrukcija, bet aiz caurules telpa cementēta līdz urbuma ieejai; ūdensnesēja slāņa zonā ievieto atbilstošu filtru.

Urbšana mīkstos un irdenos iežos

Urbjot mīkstos iežos, bieži sastopami nenoturīgi slāņi plūstošu iežu veidā, kas var radīt urbuma sienu nobrukumu vai urbjinstrumenta iestrēgšanu. Lai to novērstu, plūstošos iežus caururbj ātri, bez pārtraukumiem. Urbjot irdenos iežos, urbuma sienas nostiprina ar māla duļķa stabu. Tāpēc urbumam nepārtraukti jābūt piepildītam ar māla duļķi; izceļot urbšanas uzgali, urbumā papildina māla duļķi.

Urbšana mālainos slāņos

Caururbjot biezus mālainu iežu slāņus, tie izšķīstot māla duļķī, ievērojami palielina māla duļķa īpatnējo svaru. Šādos gadījumos māla duļķi aizstāj ar tīru ūdeni. Tomēr daudzos rajonos mālaino slāņu caururbšana ar ūdens skalošanu var izraisīt nogruvumus, īpaši traucētajos slāņos ar plaisainību un asiem krituma leņķiem.

"Ūdensapgāde" - 20 gadu pieredze ūdens spices un dziļurbumu ierīkošanā. Dziļurbumus jeb artēziskās akas urbjam visā Latvijas teritorijā cauru gadu.