Nedaudz vairāk kā 70% zemes aizņem ūdeņi - tās ir upes, ezeri, jūras un okeāni. Arī virszemes ūdenskrātuvju ūdeni ir iespējams lietot sadzīvē un pat pārtikā, ja to iepriekš atbilstoši attīra no piemaisījumiem un dezinficē, kas nozīmē salīdzinoši augstas papildu izmaksas. Tomēr, salīdzinot ar pazemes ūdeņiem, virszemes avoti ir vieglāk pieejami un novērtējami, to sastāvā nav minerālvielu no grunts. Tiesa, virszemes ūdeņos ir liels mikroorganismu un ķīmisko vielu piemaisījums, kas var nodarīt kaitējumu cilvēku veselībai.

Virszemes ūdensapgādes avotus var izmantot saimniecības vai dažkārt arī rūpniecības vajadzībām. Piemēram, ūdens no upes, ezera vai dīķa var būt piemērots dārza laistīšanai, savukārt jūras ūdeni var izmantot atsevišķos ražošanas veidos, pēc atsāļošanas pat dzeramā ūdens apgādei.

Visbiežāk tiek izmantots upju ūdens. Latvija ir bagāta ar upēm - mums ir vairāk kā 12 000 dažāda lieluma upju un strautu, grāvju un urgu, kuru kopējais garums ir 37 500 kilometri (kopā ar grāvjiem vairāk kā 100 000 kilometru). Bez tam 777 upes mūsu valstī ir garākas par 10 kilometriem. Upes ir mainīgas un daudzveidīgas. Atkarībā no upes straujuma mainās arī ūdens kvalitāte - jo straujāka ir upe, jo mazāks ir minerālu saturs tās ūdenī. Ūdens upēs ieplūst gan no pazemes, gan arī lietus un sniega kušanas. Latvijā raksturīgi, ka pavasarī upēs mēdz būt pali, bet vasaras sausumā tajās samazinās ūdens daudzums.

"Ūdensapgāde"- 20 gadu pieredze dziļurbumu un ūdens spices ierīkošanā. Dziļurbumus jeb artēziskās akas urbjam visā Latvijas teritorijā cauru gadu.

Tālrunis: +371 27555009

E-pasts: udensapgades@gmail.com