Ūdensapgādes sistēmas izvēle

Ugunsdzēsības ūdensapgāde

            Kā jau minēts, kokapstrādes uzņēmums ir paaugstinātas ugunsbīstamības objekts, tādēļ jāprojektē tāda ūdensapgādes sistēma, kur ugunsdzēsību var veikt pirms Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta brigādes ierašanās. Visizplatītākā ir augstspiediena ugunsdzēsības sistēma, kas sastāv no:

ūdens avota;

sūkņa;

 spiedvada (pazemes, PE);

 hidrantiem;

piederumiem ūdens strūklas vadīšanai.

Sūkņa palaišana jānodrošina no katra hidranta ar palaišanas slēdzi. Iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgāde jāierīko visā ražošanas ēkā un  tā sastāv no iekšējiem hidrantiem, pie kuriem ir skapīši ar šļūteni, stobru un ūdens palaišanas krānu. Šādus hidrantus uzstāda gaterī un žāvētuvē. Uguns izcelšanos konstatē dūmu detektors. Hidranti jāizvieto tā, lai uguni var dzēst ar vismaz diviem hidrantiem reizē. Par ūdens avotu ugunsdzēsības ūdens apgādē izmantoju mākslīgo dīķi, kurš tiek papildināts ar artēziskās akas ūdeņiem.

            Kokmateriālu ēvelēšanas un galīgās apstrādes cehā ugunsbīstamība ir visaugstākā, tādēļ šeit ierīkoju sprinkleru sistēmu, kas automātiski iedarbojas, kad gaisa temperatūra sasniedz 70˚C.  Sprinkleru sistēma jāparedz tā, lai ugunsgrēka laikā ar ūdeni tiktu pārklāta visa platība.

Tā kā ugunsgrēka laikā temperatūra telpā kļūst ļoti augsta un var sasniegt tādus karstuma grādus, ka polietilēns, no kura veidotas ūdens padeves caurules, var sākt kust, tad paredzu caurules pirms ieejas ēkā nomainīt no PE materiāla uz tēraudu. Ārējā ugunsdzēsība ir „sausā”, tas nozīmē, ka to iedarbina manuāli no hidranta, bet iekšējā ugunsdzēsība ir ar pastāvīgu spiedienu, kuru nodrošina sūknis komplektā ar hidroforu un spiediena devēju.

Sadzīves ūdensapgāde

            Sadzīves ūdensapgāde nepieciešama saimnieka mājā, kā arī strādnieku ēkā. Par ūdens avotu kalpo artēziskā aka. Sadzīves ūdensapgādei jānodrošina dzeramā ūdens kvalitāte, kas atrunāta MK noteikumos Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”. Noteikumi nosaka obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības dzeramajam ūdenim, kārtību, kādā novērtējama dzeramā ūdens atbilstība šo noteikumu prasībām, kā arī dzeramā ūdens monitoringa un kontroles kārtību. 

Sadzīves ūdensapgādes sistēma sastāv no

spiediena gruntsūdeņu akas un dziļsūkņa;

 virszemes paviljona;

 pazemes spiedvada.

Sadzīves ūdensapgādes shēma.

1-Virszemes sendvičtipa paviljons; 2-artēziskais sūknis; 3-frekvenču pārveidotājs;     4-Nātrija jonu apmaiņas filtrs; 5-pazemes spiedvads uz patērētājiem; 6- pazemes spiedvads uz dīķi.

Detalizētāk virszemes paviljons, artēziskā aka ar sūkni un Nātrija jonu apmaiņas filtrs tiks apskatīti nākošajās nodaļās.

Ražošanas ūdensapgāde

            Ražošanas ūdensapgāde paredzēta ražošanas vajadzībām. Šo ūdeni padodu uz baļķu krautuvēm un periodiski veicu baļķu laistīšanu. Šī procedūra jāveic reizi dienā, ja gaisa temperatūra ir lielāka par +5˚C. Par ūdens avotu kalpo mākslīgais dīķis.

1-Baļķus krautuves, 2-elektrības sadales un palaišanas skapis, 3-sūkņu stacija ar iegremdējamu dziļsūknis, 4- PE spiedvads, 5-virszemes hidrants ar lietēšanas uzgali, 6-pazemes hidrants.

Kanalizācijas sistēmas izvēle

            Projektēju šķirsistēmu notekūdeņu savākšanai- tas nozīmē, ka sadzīves, ražošanas un lietusūdeņus katru novadu pa savu kolektoru. Šāda sistēma ir sarežģīta un dārga, taču nodrošina notekūdeņu pilnvērtīgāku attīrīšanu un regulēšanu. [1]

Sadzīves kanalizācija

            Sadzīves kanalizācija savāc notekūdeņus no saimnieka mājas un strādnieku ēkas. Sadzīves notekūdeņi raksturojas ar to, ka 60-80% to satura veido organiskie piemaisījumi, kā arī ar to, ka tie satur mazgāšanas līdzekļus. Šos ūdeņus savācu vienā kolektorā un novadu uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. Attīrīto ūdeni ievadu dīķī. Sadzīves kanalizācijas shēma dota 5.attēlā, to var redzēt arī objekta ģenerālplānā.

1-Pašteces kanalizācijas PEH kolektors; 2-kontrolaka; 4-NAI; 5-kontrolaka.

Ražošanas kanalizācija

            Ražošanas kanalizācija paredzēta tam, lai novadītu ūdeņus, kas izmantoti baļķu laistīšanai. Šie ūdeņi raksturojas ar lielu daudzumu tādu piemaisījumu kā skaidas, putekļi, stumbru miza, smiltis. Ražošanas notekūdeņus savācu ar divu gūliju palīdzību, pa pašteces kolektoru transportēju tos uz notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm un tālāk uz dīķi.

1-Baļķu krautnes; 2-gūlija; 3-pašteces kolektors; 4-NAI; 5-kontrolaka.

Lietusūdeņu kanalizācija

            Lietusūdeņi jāsavāc no ražošanas ēkas jumta un asfaltētā laukuma. Lai samazinātu lietusūdeņu caurplūdumus lietusgāžu laikā, plānoju, ka aptuveni 30% no tiem tiks iesūcināti gruntī.

            Tā kā lietusūdeņi tiks savākti no ražošanas kompleksa asfalta seguma un jumtiem, plānots, ka tie būs salīdzinoši netīri- tie saturēs dažādas eļļas, naftas produktus, kokmateriālu daļas, smiltis, tādēļ nepietiek tos pirms ievadīšanas dīķī tikai nostādināt, bet nepieciešams nodalīt arī eļļas un citus naftas produktus, kas pārsvarā peld pa ūdens virsu.

            Lietus ūdeņus no jumtiem savākšu ar teknēm, bet no teritorijas- ar gūlijām. Katra gūlija spēj savākt ūdeni no 900 m² lielas platības.

1-Jumta renes; 2-nokrišņu ūdeņu savācējaciņa; 3-pašteces kolektors; 4-gūlija; 5-NAI; 6-kontrolaka.

Sadzīves ūdensapgādes caurplūdumu noteikšana

            Dzeramo ūdeni jāpiegādā priekš saimnieka mājas un strādnieku ēkas. Saimnieka mājā dzīvo 5 iedzīvotāji, bet strādnieku skaits ir 30, šādam skaitam arī veikts aprēķins.

1)      Iedzīvotāju ūdens patēriņš:

N – iedzīvotāju skaits, N=5;

q – diennakts ūdens patēriņa norma, l/dnn, q=200;

2)      Strādnieku ūdens patēriņš:

N-strādnieku skaits, N=30;

q-diennakts ūdens patēriņa norma, l/dnn, q=125;

3)      Maksimālais ūdens patēriņš stundā un sekundē saimnieka mājai, kuru aprēķina pēc šādas sakarības:

                                                                                                                     , kur                                                                                                                                                

k_st – ūdens patēriņa stundas nevienmērības koeficients, k_st=7.0;

k_d – ūdens patēriņa diennakts nevienmērības koeficients, k_d=1.3;

4)      Maksimālais ūdens patēriņš stundā un sekundē strādnieku ēkai, kuru aprēķina pēc šādas sakarības:

k_st – ūdens patēriņa stundas nevienmērības koeficients, k_st=7.0;

k_d – ūdens patēriņa diennakts nevienmērības koeficients, k_d=1.3;

5)      Laistīšanai nepieciešamais ūdens daudzums:

F- laistāmā platība, m², F=550;

q-laistījuma deva vienā laistījumā, l/m², q=2;

T-laistījuma ilgums, s, T=3600;

Kopā no akas nepieciešamais maksimālais ūdens daudzums ir:

Pēc nomogrammas  sameklēju, ka pie nepieciešamā caurplūduma Qmax=0.81 l/s, nepieciešamais cauruļvada iekšējais diametrs ID ir 32mm.

Līdz ar to sadzīves ūdensapgādes cauruļvada parametri ir:

ID= 32mm

OD= 40mm

v= 1.1 m/s

i= 46 ‰

            Tīklu būvēju no PEA PN10 cauruļvadiem no uzņēmuma SIA Evopipes piedāvātā klāsta. Caurules guldu vismaz 1.5 m dziļumā zem zemes, lai nodrošinātos pret aizsalšanu ziemā.

Ražošanas ūdensapgādes caurplūdumu noteikšana

            Ražošanas ūdensapgāde ir domāta baļķu mitrināšanai vasarā, lai tie siltumā un baktēriju ietekmē nebojātos- „nezilētu”.

1-Baļķu krāvumi; 2-virszemes hidranti ar laistīšanas aparātiem; 3-pazemes hidranti; 4-pazemes spiedvads (PP).

Kopā ir četri virszemes hidranti, kas izvietoti tā, lai ar ūdeni tiktu noklāta pēc iespējas lielāka baļķu virsma. Hidranti katru dienu tiek darbināti vienu stundu. Hidrantu izvietojuma skatā no augšas shēmu var apskatīt 8.attēlā.

1-Baļķu krautnes; 2-aplaistīšanas laukums.

Baļķu laistīšanai nepieciešamo caurplūdumu nosaka pēc sakarības:

n- lietēšanas aparātu skaits, gab; n=4;

m-viena lietēšanas aparāta ražība, l/s, m=5

            Ražošanas ūdensapgādei ūdeni ņemu no dīķa un ar sūkņu staciju pa pazemes spiedvadu to padodu uz hidrantiem. Laistīšanu veic operators ieslēdzot sūkni un uzstādot laistīšanas aparātus. Daļa izmantotā ūdens iesūcas koksnē, daļa iztvaiko, daļa notek uz asfalta un šo daļu jāsavāc. Jālaista ir katru sauso dienu, kad gaisa temperatūra pārsniedz +5˚C.

Ugunsdzēsības ūdensapgādes caurplūdumu noteikšana

            Kokmateriālu ražotne ir ļoti bīstams objekts no ugunsdrošības viedokļa, jo tajā ir elektroinstrumenti, darbagaldi, kas var izraisīt tīkla dzirksteļošanu. Cehā ir žāvēšanas kamera ar atklātu liesmu utt. Teritorijā atrodas gan slapjie zāģbaļķi, gan sausā, gatavā produkcija. Pa teritoriju ir izbārstīti dažādi koksnes atlikumi. Viss augstāk minētais rada paaugstinātu ugunsbīstamību.

Ārējā ugunsdzēsība

            Ja ugunsgrēku nesāk dzēst 10 minūšu laikā, to praktiski vairs nav iespējams nodzēst, tādēļ šādos objektos ierīko augstspiediena ugunsdzēsības sistēmu, pa teritoriju izvieto ugunsdzēsības hidrantus, kuriem ir viegli piekļūt un hidrantu tuvumā novieto ugunsdzēsības šļūtenes un stobrus. Ugunsgrēka laikā ieslēdz sūkni, kurš padod vajadzīgo ūdens daudzumu uguns dzēšanai. Ugunsdzēsības ūdensapgādes shēma redzama ģenerālplānā un 9.attēlā.

1-Ugunszdzēsības skapis ar šļūteni un stobru; 2-ugunszdēsības hidrants; 3-pazemes spiedvads; 4-sūkņu stacijas aka.

            Pieņem, ka vienlaicīgi var notikt viens ugunsgrēks. Ugunsdzēsības hidrantus ūdensvada tīklā izvieto tā, lai nodrošinātu katras ēkas vai būves ārējo ugunsdzēsību no vismaz diviem hidrantiem, ja ugunsdzēsības šļūteņu garums ir līdz 200 metriem. [3]Zāģmateriāliem nepieciešamais viena hidranta caurplūdums ir 60 l/s, kā arī pieņem, ka viena ugunsgrēka dzēšanas ilgums ir 3 stundas. Pēc nomogrammas (Pielikums Nr.1) sameklēju atbilstošo nepieciešamo cauruļvada diametru, taču ņemu vērā, ka plūsmas ātrums drīkst būt lielāks nekā sadzīves ūdensapgādes cauruļvados, un pieņemu, ka ugunsgrēka laikā plūsmas ātrums drīkst sasniegt pat 3 m/s. Līdz ar to, ārējās ugunsdzēsības cauruļvada parametri ir OD 225.

Iekšējā ugunsdzēsība

            Iekšējā ugunsdzēsība domāta tam, lai darbinātu iekšējos hidrantus un sprinkleru sistēmu. Analizējot iespējamo situāciju, jāpieņem sprinkleru skaits, kurš vienlaicīgi darbojas, jo ne visi sprinkleri darbosies reizē. Kopā telpā ir izvietoti 41 sprinkleris. Katrs no tiem aplej ar ūdeni 10 m² lielu apļveida platību ap sevi. Pieļauju, ka vienlaicīgi darbosies 30% no visiem sprinkleriem, t.i. 30% no 41 ir 13 sprinkleri.

Telpas dzēšanai nepieciešamo caurplūdumu noska pēc sakarības:

q_spr-viena sprinklera caurplūdums, l/s; q_spr=1;

n-sprinkleru skaits, gab; n=13.

Pēc nomogrammas (Pielikums Nr.1) nosaku nepieciešamo cauruļvada diametru ir OD32. Papildus sprinkleru caurplūdumam, ir nepieciešams ievērtēt arī iekšējo hidrantu caurplūdumus. Pieņemu, ka viena hidranta caurplūdums ir 5 l/s. Vienlaicīgi darbojas divi hidranti. Līdz ar to vada, kas iet uz iekšējiem hidrantiem diametrs OD ir 75mm.

Ūdensapgādes un kanalizācijas iekšējie tīkli

            Kursa projektā iekšējie tīkli jāparedz saimnieka mājā un strādnieku ēkā. Paredzu gan aukstā, gan karstā ūdens tīklus, kā arī sadzīves kanalizācijas tīklus. Aukstais ūdens ēkai pienāk pa PEH materiāla cauruļvadu no artēziskās akas, kur tas ticis arī iepriekšēji sagatavots, lai atbilstu dzeramā ūdens kvalitātei. Tā kā ēkai nav paredzēts pievienoties ne centrālajai ūdensapgādei, ne centrālajai kanalizācijai, tad paredzu arī sadzīves kanalizācijas notekūdeņu bioloģiskās ūdens attīrīšanas ietaises.

            Ēkā dzīvo 5 cilvēki, tajā ir divas vannas istabas, viena virtuve. Uzstādītas 7 ūdeni patērējošas iekārtas: 1 izlietne virtuvē, 2 mazgājamie galdi, 2 vannas un 2 podi. Karstais ūdens pienāk izlietnei virtuvē, abiem mazgājamiem galdiem, abām vannām. Par cauruļvadu materiālu izmantots PVC.

Ūdens patēriņa aprēķins

            Galvenais dokuments, kas reglamentē ar iekšējiem UK tīkliem saistītos jautājums ir LBN 221-98 „Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija”, pēc kura vadoties arī veikti sekojošie aprēķini.

Kopējais ūdens patēriņš:

1)    Sanitārtehnisko ierīču izmantošanas varbūtība:

            P-sanitāri tehnisko iekārtu izmantošanas varbūtība;

            q_hr-sanitāri tehniskās iekārtas ūdens patēriņš maksimuma stundā; l/h; q_hr=15.6    [4] (4.piel., 8);

            U- patērētāju skaits, cilv; U=5;

            q₀-maksimālais caurplūdums, l/s; q₀=0.3 [4], (3.piel., 5);

            N-sanitārtehnisko ierīču skaits, gab; N=7.

2) Koeficients, kas nosaka vienlaicīgi darbojošos ierīču skaitu sistēmā α nosaka LBN    221-98 5.pielikumā. Tas atkarīgs no sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas      varbūtības reizinājuma ar ierīču skaitu, t.i., N*P=0.01*7=0.07=> α=0.365.

3)Maksimālais ūdens patēriņš:

            q_tot- maksimālais ūdens patēriņš, l/s;

            q₀- maksimālais caurplūdums, l/s; q₀=0.3 [4], (3.piel., 5);

            α=0.365

Maksimālais kopējais ūdens patēriņš ir 0.55 l/s.

Karstā ūdens patēriņš:

1)    Sanitārtehnisko ierīču izmantošanas varbūtība:

          , kur                                                                       

            P-sanitāri tehnisko iekārtu izmantošanas varbūtība;

            q_hr-sanitāri tehniskās iekārtas ūdens patēriņš maksimuma stundā; l/h;q_hr=10 l/h   [4] (4.piel., 8);

            U- patērētāju skaits, cilv; U=5;

            q₀-maksimālais caurplūdums, l/s; q₀=0.2 [4], (3.piel., 5);

            N-sanitārtehnisko ierīču skaits, gab; N=7.

2) Koeficients, kas nosaka vienlaicīgi darbojošos ierīču skaitu sistēmā α nosaka LBN    221-98 5.pielikumā. Tas atkarīgs no sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas      varbūtības reizinājuma ar ierīču skaitu, t.i., N*P=0.01*7=0.07=> α=0.365.

3)Maksimālais ūdens patēriņš:

            q_tot- maksimālais ūdens patēriņš, l/s;

            q₀- maksimālais caurplūdums, l/s; q₀=0.2 [4], (3.piel., 5);

            α=0.365

Maksimālais kopējais ūdens patēriņš ir 0.37 l/s.

Aukstā ūdens patēriņš:

1)    Sanitārtehnisko ierīču izmantošanas varbūtība:

            P-sanitāri tehnisko iekārtu izmantošanas varbūtība;

            q_hr-sanitāri tehniskās iekārtas ūdens patēriņš maksimuma stundā; l/h;q_hr=5.6       [4] (4.piel., 8);

            U- patērētāju skaits, cilv; U=5;

            q₀-maksimālais caurplūdums, l/s; q₀=0.2 [4], (3.piel., 5);

            N-sanitārtehnisko ierīču skaits, gab; N=7.

2) Koeficients, kas nosaka vienlaicīgi darbojošos ierīču skaitu sistēmā α nosaka LBN    221-98 5.pielikumā. Tas atkarīgs no sanitāri tehnisko ierīču izmantošanas      varbūtības reizinājuma ar ierīču skaitu, t.i., N*P=0.006*7=0.042=> α=0.259.

3)Maksimālais ūdens patēriņš:

            q_tot- maksimālais ūdens patēriņš, l/s;

            q₀- maksimālais caurplūdums, l/s; q₀=0.2 [4], (3.piel., 5);

            α=0.259

Maksimālais kopējais ūdens patēriņš ir 0.26 l/s.

Cauruļvadu dimensionēšana

            Pēc nomogrammas (Pielikums Nr. 1) nosaku nepieciešamos cauruļvadu diametrus PVC spiedvados pie atbilstošā caurplūduma, ņemot vērā, ka optimālais ūdens plūsmas ātrums cauruļvados ir ap 1.0 m/s.

Kopējais aukstā ūdens ievads:

Q_tot= 0.55 l/s

V=1.0 m/s

DN 32 ( PVC Ø26x3)

Karstā ūdens vads:

Q_tot= 0.37 l/s

V=1.0 m/s

DN 25 ( PVC Ø20x2.5)

Aukstā ūdens vads:

Q_tot= 0.26 l/s

V=0.8 m/s

DN 32 ( PVC Ø20x2.5)

Ūdensgūtvju izvēle un aprēķini

            Par dzeramā ūdens avotu tiks izmantota artēziskā jeb pazemes spiedienūdeņu aka, kas papildinās ar Gaujas svītas ūdeņiem. Ūdens ir drošs sanitārā ziņā, bet tam ir paaugstināts dzelzs saturs, taču šis trūkums tiks novērsts. No tās tiks arī ņemts ūdens dīķa papildināšanai.

Savukārt ugunsdzēsības vajadzībām un ražošanas ūdensapgādei ūdens tiks ņemts no dīķa. Dīķis ir piemērots, jo nav nekādas speciālas prasības sakarā ar ūdens kvalitāti, vienīgais, kam jāpievērš uzmanība ir rupjie mehāniskie piemaisījumi, kuri nedrīkst nonākt spiedvados.

Artēziskās akas aprēķins

10.att.Artēziskās akas aprēķina shēma.

S-ūdens līmeņa pazeminājums, m; m-ūdens nesošā slāna biezums, m;

R-ietekmes rādiuss.

Artēziskās akas aprēķina mērķis ir pārbaudīt akas ūdens atdeves spēju un salīdzināt to ar nepieciešamo ūdens caurplūdumu, tas ir salīdzināt Q_aka ar Q_pat, kur Q_pat ir vienāds ar Q_sadz. Rezultātā jāizpildās sakarībai Q_aka>Q_sadz.

k-ūdens nesošā slāņa filtrācijas koeficients, m/s, k=0.0002m/s;

m-ūdens nesošā slāņa biezums, m, m=10m;

S-ūdens līmeņa pazeminājums, m, S=4m,

R-ietekmes rādiuss, m, R=150m;

r- filtra caurules diametrs, m, r=0.04m

Pēc aprēķiniem no akas ir nepieciešams 0.81 l/s sadzīves vajadzībām un vēl ap 2 l/s ugunsdzēsības dīķa papildināšanai. Lai gan aprēķinātais akas debits ir stipri lielāks, tomēr saglabāju aku ar šo pašu caurplūdumu. Artēziskās akas konstrukciju skatīt attēlos Nr. 11 un 12.

Dīķa aprēķins

            Dīķa ūdeni izmantoju ārējai un iekšējai ugunsdzēsībai, kā arī ražošanas ūdensapgādei. Dīķa nepieciešamo tilpumu sastāda vairākas sastāvdaļas:

Formulā jāievieto vai nu ārējai vai iekšējai ugunsdzēsībai nepieciešamais ūdens daudzums, atkarībā no tā, kurš ir lielāks, jo vienlaicīgi iespējams viens ugunsgrēks. Tā kā ārējai ugunsdzēsībai nepieciešams lielāks ūdens daudzums, tad izmantoju to.

Ir jāievērtē arī tilpuma zudumi, kuri sastāda ap 20% no V_nep jeb aptuveni 144 m³. Līdz ar to, nepieciešamais dīķa tilpums V_nep=720+144=864 m³.Ar tuvināšanas metodi noteicu, ka dīķa izmēriem jābūt 38x17m, pie dziļuma 2.14m.

Lai ūdens no dīķa neinfiltrētos gruntī, dīķa dibenu būvēju ar divām kārtām ģeotekstila, un vienas kārtas ģeomembrānas.

Dīķa šķērsgriezuma shēma.

Sūkņu izvēles shēmas

            Dažādiem nolūkiem ir nepieciešams paredzēt dažādus sūkņus tā, lai sūknis darbotos efektīvi. Piemēram, sadzīves ūdensapgādei ir nepieciešams artēziskais sūknis, iekšējai un ārējai ugunsdzēsībai ir nepieciešami iegremdējami sūkņi.

Sadzīves ūdensapgādes artēziskā sūkņa izvēles shēma

15.att.Sūkņa nepieciešamā sūknēšanas augstuma noteikšanas shēma.

H=H_br+1.1h+H_iek.+∆z

            H_br- brīvais spiediens, m, H_br=14m;

            H_iek- spiediena zudumi iekārtā, m, H_iek=15m;

            h- spiediena zudumi spiedvadā, m;

             h=ixL=0.055x115=6.3m;                                                                 

            ∆z- augstumu starpība, m, Δz=3+12=15m.

H=14+1.1x6.3+15+15=51m

Q_sadz=0.81 l/s=2.92 m³/st.

Tātad nepieciešams artēziskais sūknis ar caurplūdumu 2.92 m³/st un sūknēšanas augstumu 51m. Pēc tehniskajiem datiem izvēlos sūkni Grundfos SP 3A 12.

Ārējās ugunsdzēsības sūkņa izvēle

            Ārējās ugunsdzēsības sūknim nepieciešams nodrošināt tādu caurplūdumu, kas nepieciešams viena ārējā hidranta darbībai, tas ir Q_nep ir 60 l/s.

17.att. Ārējās ugunsdzēsības sūkņa nepieciešamā sūknēšanas augstuma aprēķina shēma.

H=H_br+1.1h+∆z, kur                                                                                      

H_br- brīvais spiediens pie hidranta, m;

H_br=h_hidr+h_šļ+h_ēka+h_sobrs, kur                                                                

            h_hidr-spiediena zudumi hidrantā, m, h_hidr=4m;

            h_šļ- spiediena zudumi šļaukā, m, h_šļ=6m;

            h_ēka- ēkas augstums, m, h_ēka=4m;

            h_sobrs- spiediena zudumi stobrā, m, h_stobrs=17m

            H_br=4+6+4+17=31m

h-spiediena zudumi spiedvadā, m;

            h=ixL=0.016x76=1.22m;                                                        

∆z-augstumu starpība, m,

            ∆z=5.20-1.72=3.48m                                                              

H=31+1.1x1.22+3.48=35.82=36m

Tātad nepieciešams sūknis ar caurplūdumu Q=60 l/s un sūknēšanas augstumu H=36m. Izvēlējos sūkni Grundfos 215-2. Ražotājs brīdina, ka plūsma ir vairāk kā 20% virs prasītā ražīguma, kas var negatīvi ietekmēt tā darbību, taču atstāju šo sūkni, jo tas netiks darbināts regulāri, bet gan tikai ārkārtas gadījumā.

Ārējās ugunsdzēsības sūkņa raksturlīkne.

Iekšējās ugunsdzēsības sūkņa izvēle

Iekšējās ugunsdzēsības sūkņa nepieciešamā sūknēšanas augstuma aprēķina.

H=H_br+1.1h+∆z, kur

H_br=h_hidr+h_šļ +h_sobrs,  

            h_hidr-spiediena zudumi hidrantā, m, h_hidr=4m;

            h_šļ- spiediena zudumi šļaukā, m, h_šļ=6m;

            h_sobrs- spiediena zudumi stobrā, m, h_stobrs=17m

H_br=4+6+4+17=27m

h-spiediena zudumi spiedvadā, m;

            h=i₁ xL₁+i₂xL₂ =0.008x17+0.050x70=3.51m                                     

∆z-augstumu starpība, m,

            ∆z=5.20-1.72=3.48m

H=27+1.1x3.51+3.48=35.82=34.3m

Tātad nepieciešams sūknis ar caurplūdumu Q=13 l/s un sūknēšanas augstumu H=35m. Izvēlējos sūkni Grundfos SP 60-4.

Ražošanas ūdensapgādes sūkņa izvēle

20.att.Ražošanas ūdensapgādes sūkņa sūknēšanas augstuma aprēķina shēma.

H=H_br+1.1h+∆z, kur

H_br=h_grēda+h_izplūde

            h_grēda-koksnes grēdas augstums, m, h_grēda=4m;

Tālrunis: +371 27555009

E-pasts: udensapgades@gmail.com