Apakšzemes ūdens cēlies pa lielākai daļai no virzemes ūdens. Tas, pa zemes porām sūkdamies, nonāk uz blīva slāņa, kas ūdeni dziļāk nelaiž, un te uzkrājas, piepildāms starpas, poras starp gruntsgraudiņiem, vai plaisas un lielākus tukšumus cietos akmens vai klints slāņos. Tātad varētu izšķirt 2 šķiras ūdeņa. Viena šķira tā, kad ūdens piepilda poras gruntsgraudiņu starpās, tātad nesastāda nepārtrauktu ūdens masu tvertnē, bet gan atsevišķas ūdens daļiņas stāv sakarā savā starpā, un smaguma spēka iespaidā ūdens daļiņas var uz priekšu kustēties pa porām. Tādu ūdeni nosauksim par gruntsūdeni.

 Gruntsūdenim, kustoties pa porām, jāpārvar sevišķas gruntspretestības, kas iespaido viņa raksturu. Tecēšanas ātrums gruntī ir samērā mazs.Viena laba īpašība ūdenim kustoties vēl ir tā, ka ūdens filtrējas, t. i, ūdenim sūcoties pa mazām porām tanīs tiek aizturēti dažādi cieti minerāliski un organiski piemaisījumi.

Otra šķira apakšzemes ūdens ir tā, kas piepilda lielākus tukšumus vai plaisas cietā klintsmasīvā. Šai gadījumā apakšzemes ūdens atrodas lielākā masā, līdzīgi virszemes ūdens tvertnei: strautam, upei, ezeram. Tādu apakšzemes ūdens savienojumu sauc par apakšzemes tvertni. Apakšzemes tvertnēs ūdens kustas pēc tiem pašiem hidraulikas likumiem kā virzemes tvertnēs. Līdz ar to tecēšanas ātrums ir lielāks, līmenis var sīdz ar to tecēšanas ātrums ir lielāks, līmenis var svārstīties īsākos laikmetos, tāpat kā temperatūra un daudzums, un parasti pēc lietus var parādīties duļkains ūdens.


"Ūdensapgāde"- 20 gadu pieredze ūdens spices un dziļurbumu ierīkošanā. Dziļurbumus jeb artēziskās akas urbjam visā Latvijas teritorijā cauru gadu.

Kontakti

Tālrunis: +371 27555009


E-pasts: udensapgades@gmail.com