Latvijā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā, arvien biežāk tiek runāts par dzeramā ūdens kvalitāti un ilgtermiņa pieejamību. Lai gan Latvija kopumā tiek uzskatīta par valsti ar bagātiem pazemes ūdens resursiem, šo resursu kvalitāte un tīrība dažādos reģionos būtiski atšķiras. Tieši tāpēc arvien vairāk cilvēku interesējas par ūdens ieguves metodēm un to, kā izvēlēties drošāko risinājumu ilgtermiņā. Pareizi izvēlēts avots ne tikai nodrošina tīru ūdeni, bet arī ietaupa līdzekļus un pagarina ūdensapgādes sistēmas kalpošanas laiku.
Dzeramo ūdeni Latvijā iegūst no trim galvenajiem pazemes slāņiem: kvartāra smiltīm, dolomīta un smilšakmens. Katram no šiem slāņiem ir savas priekšrocības un savi riski. Piemēram, kvartāra smilts ūdens slānis ir seklākais un ir ideāli piemērots spices ierīkošanai, jo atrodas tikai līdz 20 metru dziļumā. Tomēr ūdens kvalitāte dažkārt var atšķirties — tā ir atkarīga no piezemes struktūras, grunts sastāva un apkārtējās teritorijas piesārņojuma.
Rīgā un Pierīgā kvartāra smilts slānis parasti sasniedz 10–20 metrumu dziļumu, un tas ir piemērotākais seklās ūdens spices ierīkošanai. Šāda spice ir lētākais un ātrākais risinājums, ko izvēlas dārzu, laistīšanas sistēmu un vasarnīcu īpašnieki. Tomēr ne visos reģionos kvartāra smilts nodrošina nepieciešamo ūdens kvalitāti — piemēram, Latgales reģionā šis slānis atrodas pat 150–200 metru dziļumā, un ūdens kvalitāte mēdz būt neviendabīga.
Lai gan seklais slānis sniedz ērtu un ātru piekļuvi ūdenim, tas ir arī visjutīgākais pret apkārtējās vides piesārņojumu. Tāpēc spices iekārtošana jāveic profesionāli, ievērojot pareizu cauruļu blīvējumu, filtru izvēli un sūkņu uzstādīšanu.
Dolomīta ūdens nesējslānis Latvijā ir īpaši populārs Vidzemē un pie Rīgas. Šis slānis ir ievērojami noturīgāks pret virsmas piesārņojumu, un ūdens tajā parasti ir skaidrāks un kvalitatīvāks. Dolomīts nodrošina dabisku filtrāciju, tādēļ no tā iegūtais ūdens parasti ir bez duļķēm un piemaisījumiem. Šajos reģionos plaši tiek ierīkoti dziļurbumi, kas nodrošina stabilu apjomu un tīrību gan privātmājām, gan uzņēmumiem.
Jāņem vērā, ka dolomīts vietām satur minerālvielas, kas var ietekmēt ūdens sastāvu — piemēram, cietību. Ja ūdens cietība ir pārāk liela, tas var radīt kaļķakmens nosēdumus uz santehnikas un bojāt sadzīves tehniku. Tomēr šādas problēmas ir viegli risināmas ar filtrēšanas un ūdens mīkstināšanas sistēmām.
Smilšakmens ir visdziļākais un parasti arī tīrākais ūdens slānis Latvijā. Tā filtrējošās īpašības ir izcilas — smalkā struktūra attīra ūdeni no organiskajām vielām un cietajām daļiņām. Tomēr bieži sastopams paaugstināts dzelzs saturs, kas piešķir ūdenim brūnganu nokrāsu vai specifisku garšu.
Lielākajās Latvijas pilsētās šī problēma ir atrisināta ar atdzelžošanas filtriem un modernām attīrīšanas stacijām, kas spēj nodrošināt dzeramo ūdeni visaugstākajā kvalitātē. Privātmāju īpašniekiem gan jāņem vērā, ka dziļurbums smilšakmens slānī ir dārgākais variants, taču arī ar visgarāko kalpošanas laiku.
Viens no lielākajiem seklās ūdens spices plusiem ir tas, ka ūdens ieguvei līdz 20 metru dziļumam nav nepieciešamas valsts atļaujas. Tas nozīmē, ka īpašnieks var ātri un legāli ierīkot ūdens apgādes sistēmu savām saimniecības vai mājsaimniecības vajadzībām.
Šis aspekts ir īpaši svarīgs privātmāju īpašniekiem Pierīgā, kur pieprasījums pēc ūdens apgādes risinājumiem ir ļoti liels. Spices ierīkošana šādā gadījumā ir ekonomiska, ātra un praktiska, ja to veic profesionāli.
Pat tad, ja ūdens tiek iegūts no kvalitatīva slāņa, to var ietekmēt vietējie faktori: tuvumā esošas fermas, intensīva lauksaimniecība, rūpniecība, vecas kanalizācijas sistēmas vai nehermētiski septiķi. Tāpēc ūdens kvalitāte jātestē vismaz reizi gadā, īpaši, ja ūdens tiek lietots ikdienas uzturā.
Latvijā ūdens iegūst no kvartāra smilts, dolomīta un smilšakmens. Katra slāņa kvalitāte, dziļums un tīrība atšķiras atkarībā no reģiona.
Smilšakmens nodrošina dabisku filtrāciju, bet bieži satur dzelzi. Lai ūdeni attīrītu, izmanto atdzelžošanas filtrus vai profesionālas filtrācijas stacijas.
Nē. Ja ūdens tiek iegūts no slāņiem līdz 20 metru dziļumam, atļaujas nav nepieciešamas, kas padara šo risinājumu īpaši ērtu.
Visbiežāk par tīrāko tiek uzskatīts ūdens no Vidzemes un dažviet Rīgas apkārtnes dolomīta un smilšakmens slāņiem, taču kvalitāti nosaka konkrētā vieta.
Piesārņojums no lauksaimniecības, veciem septiķiem, intensīvas rūpniecības un nepareizas ūdens ieguves metodes var pasliktināt ūdens garšu un sastāvu.

"Ūdensapgāde" – vairāk nekā 20 gadu pieredze spices ierīkošanā un dziļurbumu izbūvē visā Latvijā jebkurā sezonā.
Saistītais saturs:
© 2012 - 2025 udensapgade.lv