Ūdens ieguves urbumus veido dažādos ģeoloģiskos apstākļos. Iežu īpašības ir ļoti dažādas, tāpēc nevar sniegt konkrētus norādījumus par urbšanas režīmu katram atsevišķam iezim. Visvairāk izveido samērā seklus (no 60 līdz 100 m dziļus) urbumus, kuru garengriezumos sastopami slāņaini ieži (smilts, plūstošā smilts, māls, smilšmāls u.c.).
Ūdensnesējhorizontu šādiem urbumiem parasti veido smilts, kas atrodas virs māla slāņa.
Urbumiem parasti ir viencaurules kolonas konstrukcija, bet aiz caurules telpa cementēta līdz urbuma ieejai; ūdensnesēja slāņa zonā ievieto atbilstošu filtru.
Urbjot mīkstos iežos, bieži vien sastopami nenoturīgi slāņi plūstošu iežu veidā, kas var būt par urbuma sienu nobrukumu un urbjinstrumenta iestrēgšanas cēloni. Lai to novērstu, plūstošos iežus caurubj ātri, bez pārtraukumiem darbā. Urbjot irdenos iežos, urbuma sienas papildus nostiprina ar māla duļķa stabu. Tāpēc urbumam nepārtraukti jābūt piepildītam līdz augšai ar māla duļķi; izceļot no urbuma urbšanas uzgali, urbumā attiecīgi jāpapildina māla duļķis.
Caururbjot biezus mālainu iežu slāņus, pēdējie, izšķīstot māla duļķī, ievērojami palielina māla duļķa īpatnējo svaru. Tāpēc, caururbjot šādus iežus, māla duļķis jāaizstāj ar tīru ūdeni. Tomēr daudzos rajonos mālaino slāņu caururbšana, skalojot urbumu ar ūdeni, var izraisīt nogruvumus. Visvairāk pakļauti nogruvumiem traucētie mālainie slāņi, kam piemīt plaisainība, asi krituma leņķi utt.
"Ūdensapgāde"- 20 gadu pieredze ūdens spices un dziļurbumu ierīkošanā. Dziļurbumus jeb artēziskās akas urbjam visā Latvijas teritorijā cauru gadu.
© 2012 - 2024 udensapgade.lv